Šāds lēmums pieņemts, lai aizsargātu mežus, cīnītos ar klimata izmaiņām un nodrošinātu, ka mēbeles tiek izgatavotas no likumīgi iegūtiem izejmateriāliem.

Jaunie noteikumi paredz sodus par šādu tirdzniecību, kā arī dod pircējiem lielākas produktu izcelsmes garantijas, aģentūru LETA informēja EP informācijas birojā Rīgā.

Ar dalībvalstu valdībām panākto vienošanos par galīgo redakciju deputāti pieņēma ar 639 balsīm par, 35 pret un desmit atturoties.

EP locekļi norāda, ka jaunie noteikumi novērsīs nepilnības nozarē, jo pašreiz nav aizliegts ES pārdot kokmateriālus, kas tikuši nelikumīgi izcirsti tā izcelsmes valstī. Jaunā regula aizliedz nelegāli iegūta kokmateriāla tirdzniecību, kas savukārt novērš šādu materiālu "legalizāciju", kad materiāls nonāk līdz ES robežai. Aplēses liecina, ka nelegālās preces veido 20% no koka un to izstrādājumu tirgus.

Dalībvalstis būs atbildīgas par sodu piemērošanu aizliegumu pārkāpšanas gadījumos. Regula ietver vadlīnijas par sankciju īstenošanu atkarībā no tādiem faktoriem kā kaitējums videi, kokmateriāla vērtība un zaudētie nodokļu ienākumi. Dalībvalstis var piemērot arī kriminālsodus. Lai kokmateriāls būtu izsekojams, ikvienā piegādes ķēdes posmā būs jānorāda, no kā koks vai tā izstrādājums iegūts un kam pārdots.

Ar ES Padomi neformāli panākta vienošanās par regulas galīgo redakciju, taču tā jāapstiprina arī oficiāli.

Regula varētu stāties spēkā 2012.gada nogalē.

ES dati liecina, ka visplašāk meži tiek izstrādāti tādos neaizsargātos reģionos kā Amazones upes baseinā, Centrālāfrikā, Āzijas dienvidaustrumos un Krievijā.

Savukārt nelikumīgi izcirstu kokmateriālu īpatsvars veido 20%-40% no kopējā rūpniecībai paredzēto kokmateriālu apjoma pasaulē jeb 350-650 miljonus kubikmetru, norāda Apvienoto Nāciju organizācija (ANO).

Pasaules Dabas fonds lēš, ka 2006.gadā ES importēja aptuveni 30 miljonus kubikmetru kokmateriālu, kas iegūti, nelikumīgi izcērtot mežus, galvenokārt Krievijā, Ķīnā un Indonēzijā.

Avots: Nozare.lv