"No 1200 medību iecirkņiem 30% ir mazāki par 300 hektāriem, līdz ar to Medību likums tagad sakārtos pārāk daudz mazu iecirkņu rašanos," uzskata Zvejnieks.

Jau ziņots, ka Saeima 12.jūlijā nodeva izskatīšanai komisijām apvienības "Vienotība" deputātu sagatavotos grozījumus Medību likumā, kas paredz noteikt minimālo medību iecirkņa platību, kas turpmāk varētu būt ne mazāka par 2000 hektāru. Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija nenosaka minimālo medību iecirkņu platību.

"Lielāka minimālā platība būtu labāka. Reālāk būtu 2500 hektāru, taču labi ir arī 2000 hektāri. Pašreizējā situācija ir tāda, ka gandrīz katrs zemes īpašnieks reģistrē medību iecirkņus," skaidro Zvejnieks.

Dzīvnieki medību teritorijās pārvietojas, tādēļ, ļaujot reģistrēt pārāk mazus medību iecirkņus, var rasties situācija, kurā tiek nomedīti piegulošās teritorijās audzēti, kopti un selekcionēti dzīvnieki.

Kā absurdu piemēru Zvejnieks min kāda zemes īpašnieka vēlmi piereģistrēt 2,4 hektārus lielu medību iecirkni Sēlijas mežniecībā.

Asociācijas valdes loceklis arī norāda, ka, piemēram, mežacūku medīšana notiek iecirkņos, kas lielāki par 1000 hektāriem, taču tikmēr mazākajos iecirkņos, kur mežacūkas nav ļauts medīt, palielinās to postījumu skaits.

"Nevar pieļaut, ka šādos mazajos iecirkņos nekontrolēti vairojās meža dzīvnieku, nodarot postījumus vietējiem iedzīvotājiem," pārliecināts ir Zvejnieks.

Kā ziņots, Igaunijā un Lietuvā medību organizāciju reglamentējošais normatīvais aktos ir noteiktas minimālās medību iecirkņu platības. Piemēram, Igaunijas medību organizāciju reglamentējošais normatīvais akts nosaka, ka medību iecirkņa platība nedrīkst būt mazāka par 5000 hektāru.

Vidējā medību iecirkņa platība Latvijā ir 3100 hektāri. Turklāt 12% no visiem medību iecirkņiem nepārsniedz 500 hektāru platību. Salīdzinājumā Igaunijā vidējā medību iecirkņa platība pārsniedz 13 000 hektāru.lv

Avots: Nozare.lv