Teju vai katru dienu ziņās stāsta, ka kādā Latvijas nostūrī ir uzdarbojies negaiss, aiz sevis atstājot nolauztus kokus.
Vai piemājas koks mani neapdraud?
Siltajam laikam pieturoties līdz rudenim, sinoptiķi prognozē ne vienu vien negaisa sistēmas parādīšanos Latvijas debesīs. Kamēr negaiss darbojās pa kaimiņa pagalmu mums sirds ir mierīga, bet kā ir patiesībā?
Līdzīgi kā mūsu transportlīdzeklim veicam tehnisko apskati katru gadu, tāpat kokam būtu lietderīgi uzmest aci, ja ne katru gadu, tad vismaz reizi pāris gados gan.
Par koka bīstamību parasti liecina:
• Uz stumbra vai zariem ir pamanāmas piepes. Tāpat arī sēnes un piepes pie stumbra pamatnes vai arī augsnes virskārtā. Piepju noņemšana koka veselību neuzlabos, jo piepes parāda tikai sekas. Koka stumbrā, zarā, vai saknēs ir trupe, kas savu jau ir padarījusi.
• Redzams plīsums stumbrā, vai arī plīsums, kas jau ir apaudzis. Pārsvarā šādi plīsumi rodas vēja ietekmē. Un pat nelieli vēji kustina koku, tādējādi to novājinot.
• Pirms vairākiem gadiem kokam nozāģēta galotne (neatkarīgi no tā kādā augstumā no zemes) un tagad kokam ir izaugušas "simt un viena galotne" vairāku metru augstumā.
• Pacelta - ir skaidri redzama, sakņu sistēma, koks sasvēries
Ne tik bīstamas, bet ne mazāk svarīgas pazīmes:
• Slīps koks - vajadzētu pasekot vai gadu gaitā zemes pievilkšanas spēks nepaliek spēcīgāks par koka stabilizācijas sistēmu.
• Pudeļveida paresninājums koka stumbra lejasdaļā, izteikts paresninājums stumbra vidusdaļā vai pumpa stumbra sānā . Ļoti ticams, ka stumbrā ir trupe, bet koks ar to cīnās.
• Redzamas plaisas saknēs, kas ir augsnes virskārtā - iespējams kokam ir bijusi pārslodze, līdz ar to koks varētu lielākā vēja ietekmē nolūzt.
• Daudz lielu nokaltušu zaru - ir jāskatās, kāds ir cēlonis. Diemžēl ošiem un gobām jau ir zināms, ka to veicina slimība, pret kuru nav zāļu un koks vidēji divu līdz trīs gadu laikā aiziet bojā.
• Uz koka ir redzamas atvases un ūdenszari (nelieli zariņi, kas izaug no koka stumbra vai cita zara mizā snaudoša pumpura).
• Stumbra dalīšanās divās vai vairākās galotnēs parasti to stiprinājums ir nestabils lielākām slodzēm un var rasties plaisas stumbrā.
• Uz koka stumbra ir redzamas rētas. Pastāv risks ka caur rētām stumbrā ir ieviesusies trupe, vēlams sekot koka stāvoklim.
• Kokā ir redzami dobumi - dobumi parasti rodas trupes un/vai koksngraužu un dzeņveidīgo darbības rezultātā.
Parādoties kādām kaitēm ne vienmēr uzreiz ir nepieciešams koku nozāģēt. Pastāv vairākas koku saglabāšanas metodes. Jāatdzīst, ka tām līdzi nāk regulāra "tehniskā apskate". Iespējas ir sākot ar koka vainaga samazināšanu - lai vējam ir mazāka bura, kurā ieskriet, un beidzot ar dažāda veida stiprinājumiem un saitēm. Katrā ziņā vajadzētu atturēties no koka nozāģēšanas pa vidu - atstājot stumbeni. Šāda rīcība ir līdzvērtīga tam, ja mēs cilvēkam amputētu abas rokas un palaistu - nu tad dzīvo... Pa lielākai tiesai koks izdzīvos, bet radīs problēmas un apdraudējumu apkārtējai videi, tiesa ne pirmajā gadā, bet gan pēc trim līdz pieciem gadiem. Tādā situācijā labāk koku nozāģēt pavisam un iestādīt jaunu.
Iepriekš minētās pazīmes nevar viennozīmīgi ielikt kategorijā balts un melns. Proti, ja kaut ko esat konstatējuši vienmēr ir lietderīgi apjautāties pēc padoma. Latvijā ir salīdzinoši jauna profesija kokkopis-arborists, kas, darbojas kā koku dakteris un vidutājs starp koku un cilvēku. Šīs profesijas pārstāvis prot sabalansēt cilvēka vēlmes, pārsvarā estētiskās, ar koka veselību. Tas ļauj kokam nodzīvot garu mūžu. Latvijas kokkopju-arboristu biedrība apvieno minētās profesijas pārstāvjus un teritoriāli tuvākos speciālistus varat atrast biedrības mājaslapā - www.kokiem.lv
Šī gada maijā Latvijā notika Eiropas arboristu padomes sanāksme, ko organizēja Latvijas kokkopju-arboristu biedrība, un tajā tika spriests par koku kopšanas aktualitātēm Eiropā un Latvijā.
Jānis Strausmanis, Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības valdes loceklis.
